^{Raksts pārpublicēts no www.pilsetasjahtklubs.lv}

Pašlaik Latvijas interneta vidē potenciālie atpūtas kuģu vadītāji var atrast vismaz četrus dažādus piedāvājumus par kursiem un apmācību programmām atpūtas kuģu vadītāju tiesību iegūšanai mūsu valstī. Katra organizācija, kura piedāvā šāda veida pakalpojumu, deklarē savu apmācības programmu par labāko un savas organizācijas izdotās tiesības par visplašāk pielietojamām. Daži uzņēmumi, interneta vidē ievietotajos piedāvājumos sāk pielietot tādu jēdzienu, kā – „tiesības strādāt algotu darbu”,  atsaucoties uz pārstāvēto ārvalstu burāšanas izglītības organizāciju apmācību programmām.

Kas notiek notiek Latvijā atpūtas kuģu vadītāju apmācībā un sertifikācijā, cik atbilstoši nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir dažādu skolu solījumi - par to es centos apkopot datus un pēc iespējas objektīvi pastāstīt šajā rakstā.

ANO Ekonomiskā komisija 1998.g. pieņēma 40. Rezolūciju „International Certificate for Operators of Pleasure Craft” (turpmāk – 40. Rezolūcija). Minētās rezolūcijas mērķis ir izveidot visām valstīm vienotu standartu atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanā un ieviest valstīs starptautisku sertifikātu (International Certificate), kuru katra valsts izdotu saviem pilsoņiem un rezidentiem, un kuru atzītu visas citas valstis, uz kurām šī sertifikāta īpašnieks dotos ar savu jahtu.

LZS Jahtu vadītāju sertifikācija

Latvijas burāšanas nacionālā autoritāte ir Latvijas Zēģelētāju Savienība (LZS), kuras kompetence un tiesības ir noteiktas saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu. LZS vienīgajai Latvijā atbilstoši ISAF (International Sailing Federation) noteikumiem un ANO 40.Rezolūcijai ir tiesības izdot starptautiskus atpūtas kuģu vadītāju sertifikātus Latvijas Republikas rezidentiem (pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem). Atbilstoši LZS noteiktajai atpūtas kuģu vadītāju sertifikācijas kārtībai, piekrastes ūdeņu atpūtas kuģu vadītāja (agrāk zināma kā „C” kategorija) eksāmeni ir pēdējie eksāmeni, kas ir jākārto atpūtas kuģu vadītājam. Lai iegūtu jahtu kapteiņa (open sea) vai tāljūras jahtu kapteiņa (ocean) sertifikātus, pretendentam ir nepieciešams iegūt praktisko pieredzi, jeb stāžu (ar atpūtas kuģi noiet noteiktu daudzumu jūdžu noteiktos ūdeņos) - par to pretendents iesniedz rakstveida ziņojumu LZS.

CSDD atpūtas kuģu vadītāju eksaminācija

Ceļu satiksmes drošības departamenta (CSDD) izdotās atpūtas kuģu vadītāju tiesības Latvijā ir ļoti populāras dēļ sekojošiem apsvērumiem – nelielas eksaminācijas izmaksas un vienkāršota eksamenācija, kas ietver vienu teorētisku eksāmenu – testu. Atšķirībā no LZS eksaminācijas CSDD atpūtas kuģa praktiskās vadīšanas eksāmens nav jākārto. Situācija ar šādu eksamenēšanas kārtību ir visai divdomīga un riskanta – eksaminētai personai ir neierobežotas tiesības bez jebkādas praktiskās pieredzes iekļauties kuģu satiksmē, kas iesācējam Daugavas grīvā nebūt nav vienkārša. Kādas ir sekas – kuģošanas sezonā novērojam daudzus gadījumus, kad atsevišķi kuteri un motorjahtas apdraud ne tikai citus kuģu satiksmes dalībniekus, bet arī paši sevi. Daudzi atpūtas kuģu satiksmes dalībnieki nepārzin lociju un speciālos normatīvos aktus pat elementārā – teorētiskā līmenī. Acīmredzama ir nepieciešamība pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka atpūtas kuģu vadītāju eksaminācijas kārtību - paredzot arī kuģa vadīšanas praktisko pārbaudījumu. Vēl būtiski ir pieminēt, ka CSDD izdotās atpūtas kuģu vadītāju tiesības nav starptautiskas un atļauj vadīt motorizētos atpūtas kuģus tikai Latvijas iekšējos ūdeņos. CSDD izdotās tiesības ārvalstīs nav derīgas. Tas nozīmē, ka personai ar CSDD izdotām tiesībām ir jārēķinās, ka ārvalstīs būs problēmas ne tikai noīrēt atpūtas kuģi, bet arī veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu kuģa vadīšanai.

Raksta turpinājumu lasiet www.pilsetasjahtklubs.lv