SeaClub
Reģistrācija
  • Baltsails
  • Nirvana
2007-06-24
Ievietoja: Kategorija: Pasākumi

Semināra konferences atskats (1)

Vides izglītības fonda un starptautiskās Baltijas jūras reģiona vides organizācijas "Keep Baltic Tidy" kopīgi rīkotajā starptautiskajā kontaktu veidošanas seminārā par sadarbības veidošanu Baltijas jūras jahtu ostu un atpūtas laivu sektorā un labas vides prakses veicināšanu jahtu ostu apsaimniekošanā piedalījās arī korespondenti no Latvijas jahtu un kuteru Interneta portāla Seaclub.lv

Nedēļas nogalē 2007. gada 15. un 16. jūnijā Liepājā notika seminārs par sadarbības veidošanu Baltijas jūras jahtu ostu un atpūtas laivu sektorā un labas vides prakses veicināšanu jahtu ostu apsaimniekošanā Baltijas jūras reģionā, kurā piedalijās pārstāvji no Zviedrijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas.

Semināra galvenais mērķis bija veicināt sadarbību un dalīties pieredzē starp Baltijas jūras valstīm. Galvenie semināra temati bija:

  • Zviedrijas ilgspējīgā stratēģija jahtu sektorā,
  • labākā praktiskā un ekoloģiskā izglītošana Zviedrijas jahtu ostās,
  • Somijas "Keep the Archipelago Tidy" pieredze un prakse jahtu ostu attīstībā, ostas un jahtu apkopšanā,


Latvijas pārstāvis Jānis Ulme iepazīstināja klātesošos ar jauno Mairina Handbook - Jahtu ostu rokasgrāmatu, kas izdota latviešu valodā.

Pārstāvis no Zviedrijas Anders Vislers (Anders Wissler) Jūras Drošības inspekcijas (Swedish Maritime Safety Inspectorate - SMSI) norādīja galvenās ekoloģiskās problēmas, kas saistītas ar jahtu un kuteru arvien lielāku izmantošanu.

Zviedrijā Jūras Drošības inspekcija risina ekoloģiskās problēmas un to regulējumu normatīvajos aktos, kas attiecas uz jūras drošību, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz kuģu drošību, jahtu drošību un to satiksmi. Anders Vislers norādīja uz vairākām pamatproblēmām, kuras nepieciešams risināt Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī nepieciešamību veidot vienotus standartus. Pēdējā desmitgadē valsts instancēm un ar jahtu ostām saistītām organizācijām kopīgi ir izveidota vienota Zviedrijas videi draudzīgas kuģošanas stratēģija, kurā kā lielākās dabas aizsardzības problēmas tika izvirzītas - ūdens transportu izplūdes gāžu un visa veida izmešu (slāpekļa oksīdu, CO, HC un PAH) nokļūšana ūdenī, kas jo sevišķi izdalās veciem atpūtas ūdens transportlīdzekļiem. Eiropas savienības attiecīgās institūcijas aicina tālāk pētīt izmešu samazināšanas iepējas šāda tipa izklaides transportam, kas ietvertu jaunāku tehnoloģiju izmantošanu, kas veicinātu gan klimata aizsardzību, gan Eiropas savienības industrijas konkurētspēju. Kā svarīgākas problēmas vēl tika minētas augstais trokšņu slieksnis veco atpūtas laivu sektorā, tualetes atkritumu problēma uz ūdens, atkritumu savākšana krastā un toksisko krāsu lietošana jahtu un laivu krāsošanai. Minētās problēmas līdz šīs vasaras beigām plānots kopīgiem spēkiem atrisināt.

Bjorns Altnas (Swedish Guetharbour Assossiation) stāstīja par Zviedrijas piemēru Labas prakses un ekoloģiskā skolā Zvedrijas jahtu ostās un atkārtoti uzsvēra, ka uzstādot krasta atkritumu savākšanas punktu un šķirojot atkritumus, Zviedrijā par to savākšanu 9000 EUR vietā gadā jāmaksā tikai 1000 EUR. Latvijā gan šī problēma nav vēl tik aktuāla, jo jahtas un kuteri vēl nav tik ļoti daudz, kā Skandināvijā un atkritumi no jahtām netiek savākti atsevišķi no pārējiem saimnieciskajiem atkriumiem.

Tāpat, arī Bjorns Altnas norādija, ka gada laikā Zviedrijā vidēji viena atpūtas laiva netiek izmantota vairāk par 10 reizēm. Skandināvijā ir parādījusies tendence jahtas neatstāt jahtu ostās, bet vedāt tās līdz auto piekabē, tādejādi padarot tās mobilas. No ekoloģiskā viedokļa pareizāk būtu laivas turēt sauzemes garāžās, kas pasargātu tās no korozijas un ūdeni no krāsas nokļūšanas tajā. Jahtu un laivu mazgāšanai būtu jānotiek automātiski.

Vides izglītības fonda pārstāvis no Latvijas Jānis Ulme iepazīstināja klātesošos ar jauno Jahtu ostu rokasgrāmatu (Mairina Handbook), kura pirmo reizi iznāks latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, krievu un angļu valodās. Jahtu ostu rokasgrāmata būs paredzēta gan jahtu ostu vadītājiem, gan jahtu turēājiem Baltijas jūras reģionā. Tā dod praktisku informāciju, kā pareizi rīkoties, izmantojot labas drošības standartus un piedāvāt augsta līmeņa servisu, vienlaicīgi rūpējoties par apkārtējo vidi. Jahtu ostu rokasgrāmata piedāvā iespējas un izglīto jahtu ostu vadītājus.

Roksgrāmata ir izdota balstoties uz jau esošajiem, līdzīgiem paraugiem no citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Tanī ir iekļauti tādi jautājumi par Labu jahtu ostu pārvaldīšanu:

  • īsa inforācija par Baltijas jūru,
  • vides pārvaldes un apsaimniekošanas jautājumi (atkritumu savākšana un pārstrādāšana, kanalizācijas ūdeņi, laivu remonts un tīrīšana),
  • drošības jautājumi jahtu ostā (pirmā palīdzība, ugunsdrošība, elektrodrošība ostās, naftas noplūde u.c.),
  • informācija par aizsargājamām dabas teritorijām,
  • informācija par pakalpojumiem un servisu jahtu ostās (pakalpojumu sfēras nozīmīgums, sanitārās labierīcības, laika ziņas, kā arī pieeja un aprīkojums cilvēkiem ar kustības traucējumiem)

Somijas pārtāvis, kurš darbojas Keep the Archipelago Tidy, demonstrēja filmu par organizācijas darbu un to, kas ir paveikts vides aizsardzībā jahtu ostu jomā Somijā. Keep the Archipelago Tidy galvenie darbības lauki ir atkritumu savākšana, otreizējo izejvielu pārstrāde, kā arī cilvēku informēšana un izglītošana par vides aizsardzīvas problēmām.

Somija var lepoties ar ļoti attīstītu jahtu ostu infrastruktūru, klientu apkalpošanas servisu, atkritumu šķirošanu un savākšanu, tualetes savākšanu. Somijā ir arī speciāli būvētas ēkas un celiņi, priekš cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ratiņkrēslos, kur viņiem ir dota iespēja kuģot speciāli būvētās laivās.

Ir liela atšķirība starp jaunajām Eiropas Savienības valstīm (Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas) un Skandināvijas valtīm, kuras apvij Baltijas jūru, jahtu ostu un ūdens transporta attīstībā kā tāda, gan apjoma ziņā, gan jahtu ostu infrastruktūras izveidošanā un sakārtošanā, atkritumu savākšas un šķirošanas jomā ir stipri atšķirīgas.

Latvijas jahtu ostas no Zviedrijas un Somijas var ņemt labu piemēru un mācīties, kā nākotnē iekārtot un attīstīt labas vides praksi jahtu ostās - gan atpūtas māju jomā ostu apmeklētājiem, gan speciālo administratīvo un nepieciešamo tehnisko telpu attīstībā - dažādu atkritumu, savākšanai un šķirošanai, lai pēc iespējas sargātu un gātātu par Baltijas jūru.


1 cilvēki ir atstājuši komentārus par šo rakstu

Atstāj savu komentāru

Notikumu kalendārs
2020-10 Septembris 2020
P O T C P S Sv
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30        
no events