SeaClub
Reģistrācija
  • Baltsails
  • Nirvana
2008-07-01
Ievietoja: Kategorija: Latvijā

Jaunumi Latvijas ostu tirgū un to attīstība

Latvijas ostas - jahtu piestātnesLatvija jau gadu gadiem ir bijusi saistīta ar jūru, kuģiem un ostām. Latvijas ostas savu nozīmību gadu gaitā nav zaudējušas. Ostu loma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā arvien palielinās. Latvijā ir trīs lielas ostas – Liepāja, Rīga un Ventspils, kā arī septiņas mazas ostas – Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Rojas Lielupe un Engure, kuras izvietotas gar visu Latvijas jūras robežu. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem. Latvijas jahtu ostas atrodas gar visu jūras krastu, tādēļ esošie un potenciālie jahtu un kuteru īpašnieki var brīvi ieplānot savu maršrutu un izvēlēties sev tīkamāko ceļojuma tempu. Varat izpētīt gan mierīgo Rīgas jūras līci, gan atklāto Baltijas jūru, apstājoties dažādās ostās un iepazīstot ostu pilsētas. Apceļojot Latvijas jūras piekrasti, ir iespēja vērot dažādus piekrastes tipus - gan akmeņaino, neparasto Pāvilostu, gan maigo un smilšaino Jūrmalu. Šogad jahtu ostu viesu starpā izteikti līderi ir vācieši, tiem seko zviedri, somi un igauņi.

Ņemot vērā to, ka Latvijas brīvostās un SEZ ir plašas, neapbūvētas rezerves teritorijas, šobrīd Latvijas ostas un SEZ aktīvi strādā pie dažādiem investīciju projektiem, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem.

Ņemot vērā to, ka valsts budžetā paredzētie līdzekļi, kā arī ostu pārvalžu līdzekļi ir nepietiekami investīciju projektu realizācijai, atbalsts tiek saņemts arī no Valsts investīciju programmas, valsts budžeta dotāciju un valsts galvoto kredītu veidā. Taču vislielākais finansējums pēdējos gados mazo jahtu ostu infrastruktūras attīstībai tiek saņemts no Eiropas Savienības fondiem. Viens no galvenajiem Latvijas mazo ostu darbības virzieniem ir jahtu tūrisms un jahtu apkalpošana. Mērsragā 1999., Skultē un Salacgrīvā 2001. gadā tika realizētas ostu modernizācijas programmas, kā rezultātā visās šajās ostās var ienākt 120 m gari kuģi ar iegrimi līdz 6m.

Jaunākā no lielajām jahtu ostām ir Jahtklubs Auda, kas atrodas Mangaļsalā, kur ir izveidota moderna jahtu piestātni vairāk kā 80 jahtu/kuteru novietošanai. Centrālā jahtu osta Andrejosta, turpinot Andrejsalas (36 ha) attīstības realizāciju, projekta Riga Port City pirmo posmu, ir pabeigta teritorijas detālplānojuma izstrāde. Turpmākie attīstības soļi ietver industriālās apbūves un ceļu struktūras izveidi, nodrošināta akcentēto ēku un brīvās publiskās ārtelpas un fona mijiedarbība. Paredzēts īstenot arī daudzveidīgus publiskās ārtelpas un krastmalas risinājumus.

Pārējās Lielākās Latvijas jahtu ostas, kas šogad veikušas būtiskus uzlabojumus un piedāvājumu klāstu ir:

  • Lielupes jahtklubs,
  • Liepājas Jahtu centrs,
  • Ventspils jahtu osta,
  • Pāvilosta Marina.

Ir iznācis informatīvs buklets par Latvijas Jahtu ostām - „LatvianCoast leaflet”, kas piedāvā vairāku lielāko Latvijas jahtu ostu GPS koordinātas, attēlu galerijas, atrašanās vietas kartes un cenas – saite internetā.

Zilais karogs tiek pasniegts jahtu ostām par augstu vides kvalitātes un apsaimniekošanas līmeni. Šogad zilais karogs uzvīsies trijās jahtu ostās. Lai iegūtu Zilo karogu jahtu ostām jāatbilst 22 kritērijiem vides informācijas, ūdens kvalitātes, apsaimniekošanas kvalitātes, servisa un drošības jomās. Šogad Latvija ar 14 iegūtajiem Zilā karoga apbalvojumiem apsteidz abas Baltijas kaimiņvalstis. Vides pārvaldes nosacījumi nosaka to, ka jahtu ostā jābūt pieejamiem konteineriem kaitīgo atkritumu (krāsas, šķīdinātāji, eļļas, akumulatori, lampas utt.) savākšanai, kas atbilst apkārtējās vides drošības prasībām, jābūt iespējai dalītai atkritumu savākšanai, iespējām izsūknēt tualetes tvertnes, jānodrošina remonta ūdeņu un jahtu mazgāšanas ūdeņu nenokļūšanu jahtu ostas teritorijā, ūdenī un notekūdeņu sistēmās. Drošības un servisa kritērijs nosaka to, ka ostā jābūt rīcības plānam ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā, neatliekamās palīdzības un glābšanas aprīkojumam, kas ir novietots labi redzamā vietā. Ūdens kvalitāte – ostas teritorijā vizuāli tīrs ūdens (bez eļļas, notekūdeņiem vai citiem redzamiem piesārņojumiem). Bez Liepājas Jahtu centra Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA „Ziemeļeiropas jahtu aģentūras „Rietumu krasts” jahtu piestātnei „Pāvilosta Marina” un SIA „Odyssey” Ventspils jahtu ostai.

Kārlis Praznicāns

0 cilvēki ir atstājuši komentārus par šo rakstu

Atstāj savu komentāru

Notikumu kalendārs
2020-04 Marts 2020
P O T C P S Sv
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          
no events