SeaClub
Reģistrācija
  • Baltsails
  • Nirvana
2008-01-23
Ievietoja: Kategorija: Latvijā

Aizsargājamo jūras teritoriju veidošana Latvijas piekrastes ūdeņos

Baltic Environment Forum Latvia LogoAktualitāte

20.gs. deviņdesmito gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem ir nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela jūras teritoriju daļa līdz šim ir pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās.

Kopš 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies. Cilvēka aktivitātes ir veicinājušas izmaiņas jūras augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas.

Dabas aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības (ES) darbības prioritātēm, kam tā pievērš pastiprinātu nozīmi. Lai nodrošinātu dabas daudzveidības saglabāšanu ES teritorijā, katrā valstī tiek veidots aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000.

Uzsverot arvien pieaugošās ekonomiskās aktivitātes Baltijas jūrā, ES Natura 2000 tīkla izveidi visā Baltijas jūras teritorijā ir noteikusi kā vienu no pašreizējām dabas aizsardzības prioritātēm. Šādas aizsargājamās jūras teritorijas jau pastāv Igaunijā un Lietuvā, savukārt Latvijā tādas vēl nav izveidotas.

Arī Latvija ir apņēmusies izpētīt un novērtēt tās piekrastes ūdeņos esošās dabas vērtības, lai vērtīgākās teritorijas atzītu par aizsargājamajām jūras teritorijām un iekļautu Natura 2000 tīklā.

Par projektu kopumā

Lai sniegtu ieguldījumu jūras dabas vērtību aizsargāšanā, biedrība Baltijas Vides forums sadarbībā ar 20 vietējiem un starptautiskajiem partneriem, tai skaitā arī jūras zinātniskajiem institūtiem, 2005.gada 1.augustā Baltijas valstīs uzsāka vērienīgu ES LIFE–Nature programmas finansētu projektu „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā”. Projekts turpināsies līdz 2009.gada 31.jūlijam.

Projekta galvenais mērķis ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana Baltijas jūrā. Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 izveidošana jūrā vērtējama kā svarīgākais priekšnoteikums šī mērķa sasniegšanai.

Projekta ietvaros ir plānots izpildīt sekojošus uzdevumus:

  • Iegūt nepieciešamo zinātnisko informāciju Natura 2000 jūras teritoriju izveidošanai.
  • Noteikt aizsargājamo teritoriju robežas, izvēlētām teritorijām sagatavot dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības noteikumus.
  • Novērtēt piezvejas apjomu un mazināt tās ietekmi uz ES nozīmes aizsargājamām putnu un zīdītāju sugām.
  • Novērtēt un mazināt citus draudus potenciālajās Natura 2000 jūras teritorijās.
  • Veicināt sabiedrības informētību par Natura 2000 jūras teritorijām.
  • Veicināt pārrobežu sadarbību un speciālistu profesionālo izaugsmi Baltijas valstīs.

Kopumā projekts Baltijas valstīs aptver 13 teritorijas. Latvijas piekrastē zinātniskā izpēte notiek piecās teritorijās, kuras sākotnēji tika izvēlētas, pamatojoties uz divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados veiktu pētījumu par putniem nozīmīgajām vietām Baltijas jūrā: Rīgas jūras līča austrumu piekraste, Rīgas jūras līča rietumu piekraste, Irbes jūras šaurums, Akmeņrags – Pāvilosta un Nida - Pērkone.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde

Viena no būtiskākajām projekta aktivitātēm ir dabas aizsardzības plānu izstrāde izvēlētām teritorijām. Latvijā plāni tiks izstrādāti divām no iepriekšminētajām teritorijām: Rīgas jūras līča rietumu piekraste un Nida-Pērkone.

Abu teritoriju dabas aizsardzības plānus ir paredzēts izstrādāt un iesniegt valsts atbildīgajām institūcijām līdz 2008.gada beigām. Jāmin, ka līdz šim dabas aizsardzības plānu izstrādes pieredze aizsargājamajām jūras teritorijām nav pietiekama arī visas Eiropas mērogā, bet Latvijā tā ir tikai pašos pirmsākumos. Tas nozīmē jaunu koncepciju un struktūras izstrādāšanu, jo jūras teritorijās nevar kopēt sauszemes aizsargājamo teritoriju pieeju.

Robežu noteikšana stingri balstīsies uz jūras biotopu, zivju un putnu izpētes datiem. Pašreiz teritorijās, kur paredzēts izstrādāt plānus, jūras biotopu un zivju inventarizācija ir gandrīz pabeigta. Savukārt putnu izpēte slikto laika apstākļu dēļ ir iekavējusies un turpināsies līdz 2008.gada pavasarim.

Interešu saskaņošana

Vēl viens būtisks jautājums dabas aizsardzības plānu izstrādē ir dažādu ieinteresēto pušu iesaistīšana un vienošanās par teritoriju apsaimniekošanu. Jūras teritorijas atšķiras no sauszemes teritorijām ne tikai ar dabas apstākļiem, bet arī ar saimniecisko izmantošanu. Pastāv gan plānu izstrādi veicinoši, gan bremzējoši apstākļi. Liela priekšrocība ir tā, ka jūras teritorija nav sadalīta starp neskaitāmiem īpašniekiem kā sauszemes teritorijas, kur nereti ir grūti vienoties par apsaimniekošanu ar vietējiem privātajiem zemes īpašniekiem. Jūras teritorijas īpašnieks ir valsts, tādejādi atkrīt robežu un apsaimniekošanas pasākumu saskaņošana ar dažādiem īpašniekiem.

Tomēr aizsargājamās jūras teritorijas saskaras ar citu problēmu – interešu specifiku. Jūru izmanto dažādām vajadzībām, piem., zvejniecībai, kuģošanai, rekreācijai, militārām vajadzībām. Visu trīs Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā drīzumā varētu uzsākties reģionam jaunas aktivitātes – vēja parku būvniecība un naftas atradņu ekspluatācija. Līdz ar to saimniecisko aktivitāšu un dabas aizsardzības vajadzību saskaņošana kļūst īpaši aktuāla.

Projekta teritorija „Rīgas jūras līča rietumu daļa” robežojas ar sešām piekrastes pašvaldībām: Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures pagastiem, Lapmežciema novadu, kā arī Jūrmalas pilsētas daļu Ķemeriem, savukārt teritorija „Nida - Pērkone” - ar divām piekrastes pašvaldībām: Nīcas un Rucavas pagastiem Kaut arī juridiski jūras teritorijas nav to pārvaldībā, piekrastes iedzīvotāju dzīve ir cieši saistīta ar jūru, līdz ar to ir nepieciešama interešu saskaņošana, lai veicinātu vislabāko risinājumu izvēli un novērstu iespējamos konfliktus. Rīgas jūras līča teritorijas robežās atrodas arī mazās ostas: Roja, Mērsrags un Engure, un ir svarīgi, lai aizsargājamo teritoriju izveidošana netraucētu to darbību un attīstību.

Tādēļ vēl jo vairāk Baltijas Vides forums apzinās dažādu ieinteresēto pušu bažas, ka aizsardzības statusa noteikšana noteiktās jūras teritorijās varētu tajās aizliegt jebkādu darbību vai vismaz strikti to ierobežot. Šeit jāmin, ka līdzīgs priekšstats pastāv ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Taču Eiropā netrūkst piemēru, kad vienā teritorijā veiksmīgi līdzās pastāv osta un aizsargājamā teritorija. Neviens neapšaubīs lielo Roterdamas vai Hamburgas ostu veiksmīgo darbību, kaut arī tās atrodas Natura 2000 teritorijās.

Februāra beigās notiks informatīvā sanāksme par dabas aizsardzības plāna izstrādi teritorijai „Rīgas jūras līča rietumu piekraste”, kurā laipni aicināts piedalīties ikviens interesents.

Vairāk informāciju varat iegūt pie projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” Latvijas koordinatora Edgara Bojāra (tālr. 6735 7548, e-pasts edgars.bojars@bef.lv).

Bigauciems
Projekta teritorija „Rīgas jūras līča rietumu piekraste” pie Bigauņciema
Autors: www.sopa.lv

1
Nidas – Pērkones projekta teritorija pie Papes
Autors: Atis Minde

1=zivis
Noķerto zivju sugu inventarizācija pie Papes
Autors: Atis Minde

zinatnieki
Zinātnieki darbā
Autors: Solvita Strāķe.

0 cilvēki ir atstājuši komentārus par šo rakstu

Atstāj savu komentāru

Notikumu kalendārs
2017-07 Jūnijs 2017
P O T C P S Sv
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30    
no events