SeaClub
Reģistrācija
  • Baltsails
  • Nirvana
2008-12-11
Ievietoja: Kategorija: Latvijā

Aizsargājamās dabas teritorijas tiek dibinātas arī jūrā (1)

Kākauli, kākauli, kur tavas mājas?

KākaulisPiekrastes ūdeņos sastopamās dabas vērtības

Varbūt paviršākam garām gājējam šķiet, ka Baltijas jūras ūdeņi sevī slēpj tikai smiltis, akmeņus un neizsīkstošus zivju barus, virs kuriem lidinās kaijas un vēl kaut kādi putni. Tomēr nav jābrauc uz tālām dienvidu jūrām, lai iepazītu aizraujošu dabas daudzveidību. Arī mūsu piekrastē atrodama neparasta zemūdens valstība, kuru diemžēl apdraud jūras piesārņojums un aizvien pieaugošā saimnieciskā darbība.

Starp ievērojamākajām dabas vērtībām minami aizsargājamie biotopi (īpaši reljefa, grunts īpatnību un tām raksturīgā augāja veidojumi). Latvijas piekrastes zemūdens teritorijās pie tādiem pieskaitāmi jūras piekrastes akmeņu sēkļi jeb rifi. Baltijas jūrā sastopami tikai ģeoloģiskas izcelsmes rifi, taču atkarībā no vietas dziļuma, sāļuma, viļņu darbības ietekmes u.c. faktoriem ap tiem mēdz veidoties ļoti atšķirīgas augu un dzīvnieku sabiedrības. Rifu apaugumu parasti veido vairākas sārtaļģu, brūnaļģu (piemēram, pūšļu fuks Fucus vesiculosus) kā arī zaļaļģu sugas. Starp raksturīgākajām dzīvnieku sugām minamas tādas sēdošo dzīvnieku grupas kā hidroīdi, ascīdijas, sprogkājvēži, sūneņi, kā arī kustīgu dzīvnieku sugas – vēžveidīgie, divvāku gliemenes, u.c. Rifi kalpo arī par zivju nārsta vietām, piemēram, rifos pie Papes nārsto reņģe, ziemeļu buļļzivs, akmeņplekste, bet Rīgas līča rietumu krasta rifos atrodama vienīgā sīgas jūras formas zināmā nārsta vieta Latvijā. Rifiem raksturīgā zivju sugu un citu dzīvo organismu bagātība pievilina arī putnus, kas šeit labprāt barojas.

Baltijas jūru šķērso daudzu putnu sugu migrācijas ceļi, kas padara to putniem īpaši svarīgu ne tikai Eiropas, bet arī globālā mērogā. Jau 2000. gadā Latvijas piekrastē tika izdalītas 7 putniem nozīmīgas vietas teritorijās, kur putnu klātbūtne tika novērota ievērojami lielā skaitā. Šajās vietās galvenokārt sastopami viesi no ziemeļu zemēm, kas teritorijas apdzīvo laikā no novembra līdz maijam. Kākauļi - nelielās pīlītes, kuru skanīgais „kā-kau-lit” pavasaros pieskandina jūru, lielāko daļu ziemošanas vietu atrod tieši Baltijas jūras austrumu daļā, bet ligzdo tundrā. Arī tumšajai pīlei, kuras greznie samtaini melnie tēviņi ar balto spārnu spoguli pat ieguvuši tautas nosaukumu „jūras teteris”, Rīgas līcis un Irbes šaurums ir nozīmīgākās ziemošanas vietas Baltijas jūrā tūlīt aiz Pomerānijas līča Polijā, bet jaunā paaudze šiem ziemas viesiem izaug Krievijas, Somijas un Zviedrijas ziemeļos. Tāpat brūnkakla un melnkakla gārgales jūrā sastopamas ziemā un pēcligzdošanas sezonā, un no šeit piedzīvotā atkarīgs, vai tām būs lemts atgriezties ligzdot dzimtajos purvos un ezeros tālāk uz ziemeļiem no Latvijas. Migrējošo putnu skaits mūsu ūdeņos īpaši pieaug pavasaros un rudeņos. Vasarā „ganības” var atpūsties – vien atsevišķās vietās uz lidspalvu maiņu sapulcējas gaigalas un vasaras otrajā pusē atpūtu meklē migrāciju uzsākušās melnās pīles un mazie ķīri.

 

Pieaugošā saimnieciskā darbība jūrā

Jūra izsenis bijusi arī ļoti nozīmīga tās krastos dzīvojošo tautu labklājībai un ekonomiskai attīstībai. Šobrīd Baltijas jūrā tāpat kā citās jūrās Eiropā un pasaulē strauji pieaug saimnieciskā darbība un tā kļūst par dažādu interešu sadursmes zonu. Papildus tradicionālajai zvejniecībai un kuģu satiksmei, jūrā tiek būvēti vēja ģeneratoru parki, naftas platformas un termināli, tiek iegūti dažādi derīgie izrakteņi, t.sk. smilts un grants. Rīgas līcī pastāv interese iegūt dzelzs-mangāna rūdu. Jūra tiek izmantota arī militārām vajadzībām – tiek veiktas praktiskās mācības, kā arī II Pasaules kara mantojuma likvidēšana – atmīnēšanas darbi. Pieaugošā saimnieciskā darbība neizbēgami ietekmē arī dzīvnieku un augu valsti. Piemēram, intensīvā zveja atklātā jūrā nopietni iedragājusi Baltijas jūras zivju resursus. Arvien nozīmīgāks kļūst arī traucējuma faktors - aprēķināts, ka Baltijas jūrā ik minūti uzturas ap 5000 kuģu, kas to ierindo starp noslogotākajām jūrām pasaulē. 

Salīdzinot ar intensīvi izmantotajiem Vācijas, Dānijas un Zviedrijas piekrastes ūdeņiem, Baltijas jūras austrumu daļā līdzšinējie saimnieciskās darbības apjomi tomēr ļāvuši saglabāt dabas vērtības samērā labā stāvoklī. Taču, lai sabalansētu pieaugošās ekonomiskās intereses ar dabas vērtību saglabāšanu, nepieciešama rūpīga plānošana, kā arī saudzējošāka režīma noteikšana vietās, kas izceļas ar īpašu dabas bagātību.

 

Jūras teritoriju aizsardzība

Jau minētie rifi, daudzas putnu sugas (t.sk. visi migrējošie putni), kā arī atsevišķas zivju sugas (piemēram, palede un sīga) iekļautas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos. Likumdošana arī nosaka, ka to saglabāšanai nepieciešams veidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, nodrošinot piemērotu apsaimniekošanas režīmu. Kategorija – aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” tika ieviesta jau 2005. gadā, taču līdz šim brīdim šādas teritorijas vēl nav nodibinātas (pastāv tikai esošo sauszemes aizsargājamo teritoriju turpinājumi jūrā, kas tomēr nenodrošina nepieciešamo jūras dabas vērtību aizsardzību). AJT dibināšanu pieprasa arī Eiropas Savienības normatīvie akti – lai ES dalībvalstis izpildītu savas saistības attiecībā uz Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 izveidi, tajā jāiekļauj arī tām piederošos ūdeņos izveidotas AJT.

Šobrīd Latvijā ir uzsācies AJT dibināšanas process. Teritoriju robežas tiek noteiktas Eiropas Komisijas LIFE-Natura programmas finansētā projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros, kuru vada Baltijas Vides forums sadarbībā ar 19 partneru institūcijām. Projektā iesaistītie zinātnieki no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Zivju resursu aģentūras veikuši jūras teritoriju apsekojumus, lai iegūtu informāciju par aizsargājamo biotopu, putnu un zivju sugu izplatību. Balstoties uz iegūtajiem datiem ir sagatavoti priekšlikumi septiņu aizsargājamo jūras teritoriju robežām un iesniegti Valsts Vides dienestam un Vides ministrijai. Priekšlikumos šādas teritorijas:

  • „Nida - Pērkone” – viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Latvijas piekrastē – šeit atrodami izcilākie rifu piemēri, turklāt migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu (teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai);
  •  „Akmeņrags” - putniem nozīmīga vieta migrācijas, ziemošanas, kā arī vasarā – spalvu maiņas laikā (biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgales);
  •  „Irbes šaurums” – īpaši nozīmīga teritorija putnu migrācijas laikā - (biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – tumšā pīle, melnā pīle, kākaulis, mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgales, kā arī melnais alks);
  •  „Rīgas jūras līča rietumu piekraste” - nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā (biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – brūnkakla un melnkakla gārgales, jūrmalas dižpīle, kākaulis, tumšā pīle un mazais ķīris), kā arī nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai;
  • „Selga uz rietumiem no Tūjas” – nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā;
  • „Vitrupe - Tūja” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai;
  • „Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai.

 

Balstoties uz saņemtajiem priekšlikumiem, atbildīgās institūcijas gatavos Ministru Kabineta noteikumu projektu AJT dibināšanai. Informācija par jaundibināmajām teritorijām divas nedēļas būs pieejama Vides Ministrijas mājas lapā (www.vidm.gov.lv), kur ar to varēs iepazīties un komentēt visi interesenti. Šim procesam noslēdzoties, teritoriju robežas tiks virzītas uz apstiprināšanu Ministru Kabinetā.

 

Kādas izmaiņas AJT nodibināšana ieviesīs šo teritoriju izmantošanā?

Diezgan izplatīts ir priekšstats, ka nodibinot aizsargājamo teritoriju tajā tiek aizliegta gandrīz jebkāda saimnieciskā darbība. Jāatzīmē, ka par pamatu šādam uzskatam parasti kalpo informācijas trūkums. Tuvākā laikā tiks grozīti „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, iekļaujot tajos prasības AJT apsaimniekošanai. AJT paredzēts izstrādāt arī dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros tiks definēts kādas darbības konkrētajā teritorijā tiek pieļautas un kādas nē. LIFE-Nature programmas finansētā projekta ietvaros tiek gatavoti dabas aizsardzības plāni divām AJT – „Nida-Pērkone” un „Rīgas līča rietumu krasts”. Citu dabas aizsardzības plānu izstrādi paredzēts turpināt Norvēģijas finanšu instrumenta finansēta projekta ietvaros no 2009. gada sākuma. Individuālie apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumi parasti tiek izstrādāti balstoties uz dabas aizsardzības plāniem un tos pieņem Ministru Kabinets.

Bažas par sagaidāmajiem stingrajiem ierobežojumiem vairumā gadījumu tiešam ir pārspīlētas, jo līdzšinējā saimnieciskā darbība jūrā būtiski nav ietekmējusi aizsargājamo putnu un zivju sugu sastopamību. Arī vietās, kur saglabājušies aizsargājamie biotopi, acīmredzot nenotiek darbības, kas tos varētu apdraudēt. Tādēļ nav pamata aizliegt vai būtiski ierobežot pašreizējo saimniecisko darbību, t.sk. kuģošanu un piekrastes zvejniecību.

Taču uzsākot jaunus projektus un attīstības plānus (piemēram, saistībā ar ostu teritoriju paplašināšanu, kuģu ceļu padziļināšanu utml.) gan būs nepieciešams stingri izvērtēt vai tie neapdraud dabas vērtības, kuru aizsardzībai izveidotas AJT. Tādēļ visas ieinteresētās puses ir aicinātas aktīvi iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādes procesā, lai pēc iespējas sabalansētu ekonomiskās attīstības un dabas aizsardzības intereses.

 

Raksta autore ir Anda Ruskule - projekta koordinatore Latvijā un dabas aizsardzības eksperte.
Anda būs priecīga atbildēt uz jūsu jautājumiem, ja vēlaties ko uzzināt vairāk. 

Anda Ruskule
Baltijas Vides forums
Tel. 67357548
anda.ruskule@bef.lv

 

Bilžu autors bildei ar kākauli ir Māris Strazds, bilde ir pieejama www.putnubildes.lv

 

Birkas: Aizsargājamas dabas teritorijas Baltijas Vides Forums Kākaulis vides aizsardzība 

1 cilvēki ir atstājuši komentārus par šo rakstu

Atstāj savu komentāru

Notikumu kalendārs
2020-11 Oktobris 2020
P O T C P S Sv
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
no events