SeaClub
Reģistrācija
  • Nirvana
  • Baltsails
2006-10-30
Ievietoja: Kategorija: Dažādi

Latvijas ostu attīstība

 

 

Pāvilsostas jahtas

 

SIA "Ziemeļeiropas jahtu aģentūras "Rietumu krasts"" šogad ekspluatācijā nodotā jahtu piestātne Pāvilostā, biedrības "Burinieks" jūnijā atklātā Ķīpsalas jahtu osta un daudzas citas Latvijas jahtu īpašnieku aktivitātes liecina, ka jahtu iegādes, izīrēšanas un ūdens tūrisma uzņēmējdarbība, kā arī mazās ostas attīstās.

Ķert vēju burās vai izjust motorjahtu ātrumu viļņu mugurās... Tā ir romantika, bet ko gan zinām par jahtu biznesu, tā attīstību Latvijā? Vai jahtu izpriecas ir tikai bagāto priekšrocība?

Aicina Pāvilosta

– Baltijas jūrā kuģo tūkstošiem burulaivu, motorjahtu, kruīzu kuģu... Apmēram septiņdesmit procentu no jahtu braucējiem ir vācieši, parasti ģimenes pāri. Zviedri, dāņi jahtā visbiežāk brauc kopā ar bērniem. Nav vairs retums sastapt arī igauņu, lietuviešu jūras tūristus. Kur Latvijā atrast kādu mazo ostu jahtu novietnei? Sākotnēji spriedām, kur uzglabāt jahtas ziemā. Meklējām dažādas vietas pie Liepājas, Ventspils, līdz nonācām līdz Pāvilostai. Tā ir ne vien ģeogrāfiski izdevīga (tuvumā Gotlande, nav tālu iecienītie starptautiskie kruīzu ceļi), bet arī tīra – te nepārkrauj lielās kravas – un ainaviski pievilcīga. Te arī izveidojām jahtu piestātni "Pāvilosta Marina" (marina – starptautisks jahtu ostas apzīmējums). Esam īstenojuši ilglaika investīciju projekta pirmo kārtu, piestātnes izbūvē investēti aptuveni 300 tūkstoši latu, degvielas uzpildes stacijas izveidē – 150 tūkstoši.

Kopumā plānots ieguldīt aptuveni miljons latu. Pāvilostā teritorija ap jahtu piestātni veidos Sakas upes kreisā krasta pilsētas centru. Piestātnes izbūvē ieguldījām milzu darbu, jo nebija ne elektrības pieslēguma, ne kanalizācijas, ne komunikācijas... Lai piesaistītu ārzemju burātājus, jābūt labai piestātnes infrastruktūrai, jānodrošina vajadzīgais ostas dziļums, elektrības padeve, degvielas un dzeramā ūdens uzpilde, sadzīves pakalpojumi... Attīstot ostu tīklu, attīstīsies arī jahtu un citu ūdenssporta veidu tūrisms, – teic SIA "Ziemeļeiropas jahtu aģentūras "Rietumu krasts"" valdes priekšsēdētājs Ernests Blaževičs.

Paveiktais ir paraugs, kā spēt attīstīt mazu pilsētiņu, kā censties piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rūpēties par jaunām darba vietām.

– Šovasar vienlaikus varam uzņemt kādas desmit, divpadsmit jahtas, kuterus, nākotnē – jau trīsdesmit. Nākamajā kārtā taps jahtklubu un burāšanas mācību centrs, viesnīca, jahtu servisa centrs, nodrošināsim jahtu ziemošanas pakalpojumus, – plānus klāsta Ernests Blaževičs.

Esot arī problēmas – katru gadu jātīra upes gultne starp moliem, jo tā aizsērē ar smiltīm, nav pabeigts Sakas upes kreisā krasta apbūves detaļplānojums.

Pāvilosta ir neliela pilsētiņa, tajā nav attīstīta ražošana, apmēram 80% iedzīvotāju ir pensionāri. Cerams, ka ekspluatācijā nodotā jahtu piestātne ne vien veicinās jauniešu interesi par burāšanu, bet arī dažu labu atvilinās darbam Pāvilostā. Šādas mūsdienīgas piestātnes atklāšana ir nozīmīgs veikums ne vien Latvijas, bet arī starptautiskajā jahtu ostu tīklā, "Pāvilosta Marina" piesaistīs daudzu valstu burātāju, sērfotāju un citu ūdenssporta veidu cienītāju uzmanību.

Pareizi ķert vēju

Jau tagad Pāvilostā var nodarboties ar burāšanu, nomāt un izmantot vairākus TOPCAT tipa katamarānus. Noris pirmo septiņu katamarāna burātāju instruktoru apmācības. Šā amata prasmi apgūst arī Ernesta Blaževiča meita Anete un dēls Jānis, kas, pabeidzis otro kursu Latvijas Jūras akadēmijā (aktīvs sportists, Latvijas čempions florbolā "Lauku Avīzes" komandas sastāvā), vasarā strādā Pāvilostā.

Katamarāns nav vējdēlis, kuru apgūstot stāvi un krīti, piecelies un atkal krīti. Tajā apsēdies un sāc burāt. Protams, jāapgūst iemaņas pareizi ķert vēju. Pērn piedalījos pasaules čempionātā Itālijā ar visātrāko – K1 tipa – katamarānu. Šogad startēsim Vācijā. Tā ir bauda, ķerot vēju burās, izjust jūras šalku un aizmirst dienišķās rūpes. Dēls man palīdz burāšanas iemaņu pilnveidē, ir katamarāna stūrmanis, – teic Ernests Blaževičs. Viņš skaidro, ka ar šo jahtu burāt var sākt mācīties jau no divpadsmit gadu vecuma. Jūrā gan vajadzētu trenēties no kādiem sešpadsmit gadiem. Par jauno kuģotāju maiņu jādomā laikus.

Nokomplektēt jahtu komandas nav nemaz tik viegli, kā šķiet, pietrūkst speciālistu. Turklāt daudzi ir aizņemti vairākos darbos, ne visi tiek plānotajos braucienos. Arī ne katrs var braukt ar jahtu. Vienam nepatīk skarbā ikdiena jūrā, otrs nespēj iekļauties komandā, trešajam – pietrūkst pacietības... Taču izvizināties ar jahtām var ikviens, ja tikai spēj maksāt. Latvijā jahtklubu un ostu ir pietiekami daudz, vien jāatvēl šim ūdenspriekam laiks un nauda.

Lielākais jahtklubs Latvijā pēc jahtu skaita ostā ir Usmas jahtklubs. Reģistrētas sešdesmit jahtas, ūdenī ap piecdesmit. Klubs ar uzņēmējdarbību nenodarbojas, jahtas neizīrē, taču tas nenozīmē, ka interesenti nevar izvizināties. Tā kā jahtas pieder privātīpašniekiem, tad ar viņiem var sarunāt braucienus, protams, par samaksu. Izrādās, mūsu valstī jahtas arī būvē. SIA "Micros" (Usmas pagastā) īpašnieks Staņislavs Backāns teic: – Trijos gados pēc pasūtījuma esam izgatavojuši trīspadsmit 5,5 metru garas buru jahtas. Jahtas aptuvenā cena – 10,5 tūkstoši latu.

Vai Latvijā vēl kur būvē peldlīdzekļus? SIA "PHL Pluss" Engurē jau kopš 1998. gada taisa trimarānus – buru trīskorpusu jahtas. Tās spēj sasniegt pamatīgu ātrumu – līdz pat 32 mezgliem – un ir ar zemu iegrimi. Šīs jahtas ir ērtas lietošanā, tās var piestāt jebkurā smilšainā krastā. Sakļaujot sānu korpusus, uz treilera var nogādāt izvēlētajā burāšanas vietā. Esot uzbūvēti četri trimarāni "Catri – 23" (skaitlis norāda jahtas garumu), lēnām topot arī katamarāns. Astoņu vīru komanda taisot sagataves arī zviedru pasūtītajam kuterim "Westline – 32". Pārsvarā peldlīdzekļus pasūta ārzemnieki: zviedri, dāņi, šveicieši…

Esot nodoms jahtu būves vajadzībām piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

Vienīgā burāšanas skola Latvijā atrodas Priedaines jahtklubā, tur sagatavo arī izlasi – kādus divdesmit jauniešus. Viņi trenējas ar katamarāniem, "Micro" klases jahtām Lielupē, Rīgas līcī, Usmas ezerā un Ķīšezerā.

Rīgas jahtu ostās

Rīgas reģionā ir vairākas jahtu ostas un piestātnes – Rīgā, Jūrmalā, Salacgrīvā, Engurē, tomēr nenotiek vienota jahtu ostu piestātņu tīkla izveide. Jahtu ostu attīstību Lielupē un izeju no Lielupes uz jūru kavē pastāvīgā upes deltas aizsērēšana. Daugava ir izdevīga jahtu ostām, bet tikai līdz tiltam, jo tālāk netiek buru jahtas ar augstiem mastiem. SIA "Rīgas jahtu centrs "Andrejosta"" ir lielākā galvaspilsētas piestātne ne vien pašmāju, bet arī ārzemju jahtām.

– Atrodamies ideālā vietā, netālu ir pilsētas centrs. Ar katru gadu mūsu ostā ienāk arvien vairāk viesu jahtu. 2004. gadā to bija 303, pērn jau – 320. Izīrējam privātās jahtas, kuterīšus. Cenas ir samērīgas – ap 25 latiem stundā, – stāsta ostas kapteinis Arnis Bērziņš.

Esot vērojama tendence, ka pārsvarā pērk motorjahtas, jo to vadīšana ir daudz vienkāršāk apgūstama, vien atliek cerība, ka finansiāli spēcīgie uzņēmumi sāks pirkt buru jahtas savu darbinieku atpūtas vajadzībām. Andrejosta lepojas ar vairākām jahtām, tostarp ar "Lateko", seno jahtu "Iskra", ar populārajām "Spaniel" un "Sparta", kuras tagad devušās pasaules lielākajā jahtu un burinieku regatē "50th Anniversary Tall Schips" Races 2006".

Andrejostā piestāj arī uzņēmēja Einara Repšes dzīvesbiedres, SIA "Sirocco" līdzīpašnieces Rūtas Raginskas-Repšes motorjahta "Ayupa", kura ir lielākā Latvijā.

– Jahtu iegādājāmies pērn Grieķijā. Galveno uzmanību pievērsām jahtas korpusam un iekšējam interjeram, kam jāatbilst atpūtas braucieniem. Ir svarīgi, lai braucējs jahtā justos ērti – gandrīz kā mājās. Tāpēc piedāvājam trīs komfortablas kajītes ar atsevišķiem sanitārajiem mezgliem un dušu, ērtu virtuvi maltītes pagatavošanai. Turklāt pavārs var pasniegt visdažādākos ēdienus. Ir iespēja brīvi izvēlēties sev vēlamo maršrutu, varam piedāvāt arī ūdensslēpošanu, niršanu, – stāsta Rūta Raginska-Repše.

Vai politiķa dzīvesbiedre nav uzņēmusies pārāk vīrišķīgu nodarbi, rūpēdamās par jahtas braucieniem?

– Nebūt ne, jūra man nav sveša, jo esmu pie tās uzaugusi. Mana dzimtā vieta – Engure. Vecāki, vecvecāki bijuši zvejnieki, tētis taisījis laivas.

Ar Einaru dzīvojam Madonas rajonā, pie ezera. Taču tā mierīgie ūdeņi mani nevilina tik ļoti kā jūra. Patīk, ka ūdens ir dzīvs – kustas. Līdzīgi var sacīt arī par jahtām, tām jābūt kustībā. Nav tik būtiski, ka neesmu ieguvusi jūrniecības izglītību, uzņēmējdarbībā ir jāprot atrast vajadzīgos speciālistus.

Godīgi sakot, savas jahtas komandu nokomplektēju, izmantojot iepriekšējo pazīšanos. Apzvanot jahtklubus, atradu arī kapteini. Paretam ar jahtu esam braukuši tālākos ceļojumos, pagaidām biežāk ceļots tepat pa Rīgas līci, kas arī ir pietiekami interesants un gleznains. Piemēram, Igaunijas salas. Var aplūkot Somijas šēras, Bornholmas vai Ālandu salas… – teic Rūta Raginska-Repše.

Viņa uzsver, ka jahtas nomas cena veidojas no ekspluatācijas izmaksām. Pasaules prakse liecinot, ka šī cena esot trīs procenti no jahtas vērtības nedēļā. Viņai piederošās jahtas vērtība ir ap pusmiljonu eiro. Izbraucieni līdz sestajai stundai maksājot 220 lati stundā (ar PVN un degvielu iekļaujot).

Moderna jahtu piestātne uz pontoniem


Daugavas otrā krastā iepretim Ģipša fabrikai biedrība "Burinieks" jūnijā atklāja jahtu piestātni uz pontoniem. No lielajiem viļņiem to pasargā EF dambis.

– Ideja par šīs piestātnes izveidi radās jau tad, kad plānoju savu braucienu ar jahtu "Milda". Būvniecība ilga trīs sezonas un izmaksāja 55 tūkstošus latu. Nu tapusi moderna piestātne. Mums ir sava motorjahta "Ingrīda" (no sarkankoka, būvējis slavens zviedru meistars 1935. gadā). Ar to vizinām pa kanālu un pāri Daugavai uz Ģipša fabrikas restorānu. Laivā uzņemam desmit cilvēkus, braucienus iecienījuši kāzinieki. Jahtas īre – trīsdesmit pieci lati stundā, – teic biedrības "Burinieks" valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Jauno ostu apsaimnieko SIA "Klips-B". Tās īpašnieks Jānis Butkāns stāsta:


– Šī piestātne ir ļoti izdevīga Rīgas iedzīvotājiem, izveidota atbilstoši Eiropas standartiem, to apsargā, ir videonovērošana, apgaismojums. Vajadzības gadījumā var lūgt mehāniķu palīdzību. Iedrošinu burātgribētājus. Pirms četriem pieciem gadiem jahtas iegādājās tikai bagātie, tagad, pateicoties banku kredītiem, tās var atļauties arī vidēji situētie. Mēnesī jāatmaksā kādi simts divsimts lati, toties varat baudīt jahtas priekus. Katrs var pirkt to, ko spēj atļauties. Var sākt pat ar airu laivu, kurai piekar trīs zirgspēku jaudīgu motoriņu. Laiva ar 15 zirgspēka motoru maksās ap trīs tūkstošiem latu, 40 zirgspēku – seši tūkstoši latu.

Braukšana ar jahtām ir izteikts tradīciju sporta un atpūtas veids, ko nevar atjaunot vienā dienā. Taču pieaugošā tendence iegādāties vērtīgos nekustamos īpašumus pie ūdeņiem liecina, ka netālā nākotnē jahtu izmantošana attīstīsies arvien vairāk.

***

Latvijas kuģu reģistrā līdz šā gada 26. jūnijam reģistrēti 357 atpūtas kuģi, garāki par 12 metriem (320 jahtas un 37 motorjahtas).

Mazizmēra kuģošanas līdzekļus, tas ir, airu laivas, ūdensmotociklus, motorlaivas un kuterus, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, Latvijā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). 1. jūlijā reģistrēti 9059 mazizmēra kuģošanas līdzekļi, to skaitā 3413 airu laivas, 4430 motorlaivas, 735 ūdens motocikli un 481 kuteris.

Peldlīdzekļus būvē arī Latvijā, buru jahtas līdz 5,5 metriem taisa SIA "Micros" Ugālē, trimarāni, katamarāni top SIA "PHL Pluss" Engurē.

Latvijas Jahtu reģistrā reģistrētās lielākās jahtas: "Spaniel" (īpašnieks – Gunārs Šteinerts), "Sparta" (Viktors Vasiļjevs, Pāvels Holodņuks), motorjahtas "Ayupa" (SIA "Sirocco"), "Elena" (Jeļena Zeiza).

***

Lielākais jahtu centrs Rīgā – SIA "Rīgas jahtu centrs "Andrejosta"" – no 1996. līdz 2005. gadam uzņēmis viesu jahtas:

  • 1996. g. – 76
  • 1997. g. – 118
  • 1998. g. – 98
  • 1999. g. – 127
  • 2000. g. – 134
  • 2001. g. – 238
  • 2002. g. – 174
  • 2003. g. – 243
  • 2004. g. – 303
  • 2005. g. – 320 (vietējās jahtas – 30 – kuterus, motorlaivas, motorjahtas – 35)


***

Latvijā visaktīvāk darbojas jahtklubi:

  • SIA "Rīgas jahtu centrs "Andrejosta""
  • Usmas jahtklubs
  • Jelgavas jahtklubs
  • Latvijas jahtklubs Jūrmalā
  • Priedaines jahtklubs


Andris Tiļļa,
Mājas viesis (2006)

Birkas: Latvijas ostu attīstība jahtklubi 

0 cilvēki ir atstājuši komentārus par šo rakstu

Atstāj savu komentāru

Notikumu kalendārs
2020-05 Aprīlis 2020
P O T C P S Sv
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30      
no events